Pasaules ekonomika 2023

Pasaulei ir jāizvairās no sadrumstalotības

Šobrīd globālajai ekonomikai ir īpaši sarežģīts laiks, un paredzams, ka 2023. gadā perspektīva pasliktināsies.

Trīs spēcīgi spēki bremzē globālo ekonomiku: konflikts starp Krieviju un Ukrainu, nepieciešamība stingrāk monetāro politiku dzīves dārdzības krīzes un pastāvīgā un pieaugošā inflācijas spiediena apstākļos, kā arī Ķīnas ekonomikas palēninājums.

Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējās sanāksmēs oktobrī mēs prognozējām, ka globālā izaugsme palēnināsies no 6,0 procentiem pagājušajā gadā līdz 3,2 procentiem šogad.Un 2023. gadam mēs samazinājām savu prognozi līdz 2,7 procentiem, kas ir par 0,2 procentu punktiem mazāk nekā tika prognozēts dažus mēnešus iepriekš jūlijā.

Mēs sagaidām, ka globālā lejupslīde būs plaša, un valstīm, kas veido vienu trešdaļu pasaules ekonomikas, šogad vai nākamgad samazināsies.Trīs lielākās ekonomikas: ASV, Ķīna un eiro zona turpinās apstāties.

Pastāv viena no ceturtajām iespējām, ka globālā izaugsme nākamgad varētu nokrist zem 2 procentiem, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs.Īsāk sakot, sliktākais vēl tikai priekšā, un ir sagaidāms, ka nākamajā gadā dažas lielas ekonomikas, piemēram, Vācija, iestāsies recesijā.

Apskatīsim pasaules lielākās ekonomikas:

Amerikas Savienotajās Valstīs stingrāki monetārie un finanšu nosacījumi nozīmē, ka 2023. gadā izaugsme varētu būt aptuveni 1 procents.

Ķīnā esam samazinājuši nākamā gada izaugsmes prognozi līdz 4,4 procentiem nekustamā īpašuma sektora pavājināšanās un vājāka globālā pieprasījuma dēļ.

Eirozonā Krievijas un Ukrainas konflikta izraisītā enerģētikas krīze nes lielus zaudējumus, samazinot mūsu izaugsmes prognozi 2023. gadam līdz 0,5 procentiem.

Gandrīz visur strauji augošās cenas, īpaši pārtikas un enerģijas cenas, rada nopietnas grūtības neaizsargātām mājsaimniecībām.

Neskatoties uz palēnināšanos, inflācijas spiediens izrādās plašāks un noturīgāks, nekā gaidīts.Paredzams, ka globālā inflācija 2022. gadā sasniegs 9,5 procentu maksimumu, bet līdz 2024. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam. Inflācija palielinās arī ārpus pārtikas un enerģijas.

Perspektīva varētu vēl vairāk pasliktināties, un politikas kompromisi ir kļuvuši ļoti sarežģīti.Šeit ir četri galvenie riski:

Lielas nenoteiktības laikā ir strauji pieaudzis monetārās, fiskālās vai finanšu politikas nepareizas kalibrēšanas risks.

Satricinājumi finanšu tirgos var izraisīt globālo finanšu apstākļu pasliktināšanos un ASV dolāra tālāku nostiprināšanos.

Inflācija atkal varētu izrādīties noturīgāka, īpaši, ja darba tirgus joprojām būs ārkārtīgi saspringts.

Visbeidzot, karadarbība Ukrainā joprojām plosās.Turpmāka eskalācija saasinātu enerģētikas un pārtikas nodrošinājuma krīzi.

Pieaugošais cenu spiediens joprojām ir vistiešākais drauds pašreizējai un nākotnes labklājībai, samazinot reālos ienākumus un graujot makroekonomisko stabilitāti.Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz cenu stabilitātes atjaunošanu, un stingrāku pasākumu temps ir strauji paātrinājies.

Vajadzības gadījumā finanšu politikai būtu jānodrošina tirgus stabilitāte.Tomēr centrālajām bankām visā pasaulē ir jāsaglabā stabila roka, un monetārā politika ir stingri vērsta uz inflācijas savaldīšanu.

Liels izaicinājums ir arī ASV dolāra stiprums.Dolārs šobrīd ir spēcīgākais kopš 2000. gadu sākuma.Pagaidām šo kāpumu galvenokārt ir veicinājuši tādi fundamentālie spēki kā monetārās politikas stingrība ASV un enerģētikas krīze.

Piemērota reakcija ir monetārās politikas kalibrēšana, lai saglabātu cenu stabilitāti, vienlaikus ļaujot pielāgoties valūtas kursiem, saglabājot vērtīgās ārvalstu valūtas rezerves, kad finanšu apstākļi patiešām pasliktināsies.

Tā kā globālā ekonomika virzās uz vētrainiem ūdeņiem, tagad ir pienācis laiks jauno tirgu politikas veidotājiem nolaist lūkas.

Enerģija dominēs Eiropas perspektīvā

Nākamā gada izredzes izskatās diezgan drūmas.Mēs redzam, ka eirozonas IKP 2023. gadā samazinās par 0,1 procentu, kas ir nedaudz zem vienprātības.

Tomēr veiksmīgs enerģijas pieprasījuma kritums, ko veicina sezonāli siltie laikapstākļi, un gāzes uzglabāšanas līmenis gandrīz 100% jaudas līmenī samazina stingras enerģijas normēšanas risku šajā ziemā.

Līdz gada vidum situācijai vajadzētu uzlaboties, jo inflācijas kritums ļauj palielināt reālos ienākumus un atveseļoties rūpniecības sektorā.Taču, tā kā nākamgad Eiropā gandrīz neieplūdīs Krievijas cauruļvadu gāze, kontinentam būs jāaizstāj visas zaudētās enerģijas piegādes.

Tātad 2023. gada makro stāstu lielā mērā noteiks enerģija.Uzlabotas kodolenerģijas un hidroelektrostaciju ražošanas perspektīvas apvienojumā ar pastāvīgu enerģijas ietaupījumu un degvielas aizstāšanu, neizmantojot gāzi, nozīmē, ka Eiropa varētu atteikties no Krievijas gāzes, neciešot dziļu ekonomisko krīzi.

Mēs sagaidām, ka 2023. gadā inflācija būs zemāka, lai gan ieilgušais augsto cenu periods šogad rada lielāku augstākas inflācijas risku.

Un, tuvojoties pilnīgam Krievijas gāzes importa beigām, Eiropas centieni papildināt krājumus varētu paaugstināt gāzes cenas 2023. gadā.

Pamatinflācijas aina izskatās mazāk labvēlīga nekā galvenajam rādītājam, un mēs sagaidām, ka 2023. gadā tā atkal būs augsta (vidēji 3,7 procenti).Spēcīga preču dezinflācijas tendence un daudz stabilāka pakalpojumu cenu dinamika veidos pamatinflācijas uzvedību.

Ar enerģiju nesaistītu preču inflācija šobrīd ir augsta pieprasījuma maiņas, pastāvīgu piegādes problēmu un enerģijas izmaksu pārneses dēļ.

Taču pasaules preču cenu kritums, piegādes ķēdes spriedzes mazināšanās un augstais krājumu un pasūtījumu attiecības līmenis liecina, ka gaidāms pavērsiens.

Tā kā pakalpojumi veido divas trešdaļas no pamata un vairāk nekā 40 procentus no kopējās inflācijas, tas ir īstais inflācijas kaujas lauks 2023. gadā.